7cm mocības

Made by  Emily Jian Marie

Tas, ka esmu sieviešu dzimtas pārstāve, noteikti nenozīmē, ka man ir pazīstami un pašsaprotami visi tie "likumi", kuri valda pār mūsu pasauli. Lai gan esmu dzimusi un augusi ģimenē, kur sievišķība tiek kopta ļoti elegantā un rūpīgā veidā, pati kādus 22 gadus biju veiksmīgi no šī "amata" izvairījusies.

Iespējams sekojot brāļa pēdām, es jau kopš tīņu gadiem (laiks, kad mamma vairāk neatbild par manu garderobi) esmu meklējusi sevi vairākos 'esības' virzienos. Tas viss sākās ar to, ka tētim palūdzu no Vācijas atvest melnu bikškostīmu, kopā ar mammas gādību vienā no 1.septembra pasākumiem, pašūdināju sev sarafānu (Skotu sarkanrūtainais audums), valkāju sarkanas bikses ar ādas iešuvēm sānos, un vēl, un vēl. Tomēr vidusskolas laikā izkopu tā saucamo elfismu-rūķismu, kad vienīgais, ko par to cilvēku var pateikt - nu, piemīlīgi. Protams, kādu laiku tas viss strādā un tīri patīkami Ziemassvētkos iejusties visā svētku atmosfērā, jo izskaties kā izkāpusi no kādas krāsainas Disneja ekranizācijas, tomēr tad nāk tā skumjā apziņa, ka man tomēr ir jau 22 gadi un gluži iespējams, tāda rūķošanās vairāk nav atbilstoša tam, kas es nākotnē varētu būt (uz šo jautājumu gan man pašai vēl šobrīd nav konkrētas atbildes).

Tā, nu, kādā skaistā rudens dienā, viesojoties pie māsīcas Annas (kas nu jau gluži kā māsa), manā priekšā tika atvērts teju viss drēbju skapis, liekot vilk šādu, tādu un vēl kaut kādu apģērba gabalu. Tad man bija jāaiziet līdz lielās istabas vidum, jāapgriežas ap savu asi, un gandrīz katru reizi jādzird tas, ka es tiešām ļoti labi izskatoties. Visa tā rezultātā es tiku pie dažām blūzēm, kleitām, svārkiem un sajūsmas saucieniem - kā arī tika pieņemts viens no smagākajiem lēmumiem šajā gadā - domājot par ziemas zābakiem, domāt par augstu papēdi.

Lielākajai daļai man apkārt esošajām dāmām tā noteikti nav problēma - kurpes iespējams ir viena no viņu vājībām, vai, ja tā nav, tad tās noteikti nav ienaidnieces, bet patīkamas līdzgaitnieces dažādās dzīves situācijās. Manas pirmās augstpapēžu kurpes tika iegādātas 10.klases beigu posmā, jo bija jāabsolvē Aizputes mūzikas skola. Tās vēl joprojām ir manas mīļākās un ērtākās kurpes, ar kurām varu pat lēkāt, ja nepieciešams (ir izmēģināts). Manā plauktā stāv vēl kādi 3 kurpju pāri, kurus, pēc vienas neērtas valkāšanas reizes, esmu nolikusi malā mūžīgai apputēšanai. Tas, ka esmu 1m 60cm gara, noteikti nospēlē lomu tajā, ka man VAJADZĒTU nēsāt augstpapēžu apavus. Tomēr, kad esmu rūķis/elfs/vienkāršikautkouzģērbju garastāvokli, tad, protams, šādiem apaviem tur nav vietas, bet tagad...

Tad, nu, nāca arī tā vēsā rudens/ziemas diena, kad mani rudens zempapēžu (un tomēr jau dāmīguma pirmajā pakāpē) zābaciņi, sāka saldināt manas pēdas. Bija jādodas uz kurpju veikalu. Paturot prātā Annas izvirzītos nosacījumus (jo viņai es atskaitos par gandrīz visiem mēģinājumiem kļūt sievišķīgākai, un esmu viņu iecēlusi gandrīz personīgās stilistes amatā), soļoju garām visiem parastajiem zābakiem ar zemajiem, neesošajiem papēžiem, bet apstājos pie plaukta, kuram noteikti vienmēr būtu gājusi garām. Kas jādara - jādara, jeb, skaistums prasa upurus. Tajā brīdī es vienkārši nebiju sapratusi - kādus.

Mans kurpju lietojums sākas un apstājas pie 'saviesīgs pasākums' saraksta. Tās ir balles, svinīgas pieņemšanas (kāzas, lielas jubilejas, kristības), pārākās pakāpes oficiāli notikumi. Vidējais kurpju nēsāšanas ilgums ~3-4h. Ar to noteikti nepietiek, lai saprastu, ko nozīmē sev iegādāties augstpapēžu ZIEMAS zābakus.

Kad vakar man tajos bija jāpārvietojas ilgāk kā 20 minūtes, es nonācu līdz tam posmam, kad esmu gatava ziemu pievarēt arī basām kājām: 1)Pārvietošanās notiek ļoti lēni, jo, negribot izskatīties kā pilnīgai iesācējai (kas es esmu), es tiešām rūpīgi domāju par to, kā un kur lieku savu pēdu, jo nevēlos būt viena no tiem neglītajiem piemēram, kur cilvēki tiešām nemāk staigāt ar augstpapēžu apaviem; 2) Man lauž pēdu. Esmu bijusi kedu cilvēks, kur papēža lielums ir mīnusā (jo izdiluši papēži), kas garantē gandrīzēju pēdas saskari ar zemi. Šis 6 vai 7 cm paaugstinājums liek manai pēdai čīkstēt un īdēt; 3)Man liekas, ka cilvēki uz mani skatās. Un ne tādēļ, ka pēkšņi viņiem rūķa vietā stāv paula, kura cenšas būt sievišķīgāka, bet tāpēc, ka tas vienkārši liekas nesamērojami - šajā sakarā es esmu ar un par jums, man pašai nemitīgi notiek cīņa par to, vai tas bija pareizs lēmums.

Tomēr visu rezultātā, mana garderobe šobrīd sastāv no kleitām un viena bikšu pāra, es daudz biežāk priecājos par to, ko redzu atspulgos, esmu saņēmusi daudz vairāk komplimentus, kā jel kad savā iepriekšējā dzīves laikā, man ir jauna lieta par ko pačīkstēt.

Es nevaru apgalvot, ka tas ir domāts visiem cilvēkiem, un, jānorāda, ka 6-7cm citām sievietēm var likties pilnīgi smieklīgs "augstums", bet šie soļi, kurus šobrīd drebošām potītēm speru pretī elegancei un lielākai sievišķībai, ir dēvējami par tādiem pirmajiem bērna solīšiem, tādēļ, lūdzu, bez nosodījuma.

Un nobeigumā -  respekts, līdzjūtība un slavas dziesmas visām tām sievietēm, kuras māk ar vienkāršiem, lētiem un pārliecinošiem līdzekļiem ikdienā būt elegantas un skaistas, apvienojot aktīvu dzīves ritmu ar 7cm augstiem papēžiem.